falling-big-1
Ineses raksti

Komforts un diskomforts

AUTORS: Inese Prisjolkova

Vai esi novērojusi kā tas notiek? Kā komforts lēnu garu kļūst pa šauru, līdz saproti, ka dzīve Tevi burtiski spiež izdarīt soli diskomfortā. Šobrīd es ļoti konkrēti redzu kā tas notiek manā dzīvē un varu tikai stiprināt Tevi, ja arī Tev ir jākāpj no komforta nezināmajā, kas rada bailes un diskomfortu.

Man tā šobrīd ir ar lēmumu atstāt studijas telpas Kuģu ielā. No vienas puses viss taču bija tik pierasts – zināju kā sastādīt grafiku, zināju, kur noparkot mašīnu, zināju, kā sagaidīt nodarbību dalībniekus, kur kas stāv, kā un ko organizēt. Viss notika atstrādātām kustībām.

Šis man atgādina vecos laikus, kad mainīju darba vietas. Man tas vienmēr ir bijis ļoti grūti. Esmu Vēzis pēc horoskopa, ļoti pieķeros vietai un savai kārtībai, stabilitātei un drošībai. Pat tad, kad pilnīgi vairs negribēju strādāt konkrētā darba vietā, man tik un tā bija grūti izdarīt to soli, lai aizietu. Atceros, ka uz viesnīcu Maritim vēl ilgi gāju ciemos kaut tikai “savā” krēslā vēl pasēdēt un ar kolēģiem patērzēt. Vai gribēju tur atpakaļ strādāt? Nē. Man to vispār vairs nevajadzēja. Bet tā “enerģētiski uzstrādātā” vietiņa bija mīļa un aicināja turp atgriezties. Vēl tagad gar šo viesnīcu braucu ar bezgalīgu mīļumu. Ticu, ka tā būs arī ar Kuģu ielas māju. Lai kad tai braukšu garām, tie pieci logi vienmēr būs “mūsējie”. Vai ir skumji? Nē. Ir mīļi. Šo reizi es tik ļoti to visu daru ar centru sevī un piepildot situāciju ar mīlestību.

Es to tagad redzu tā – ja pienākušas pārmaiņas, tad ir jāsaņem dūša un jāiet tajās iekšā, kaut vispār nezini uz kurieni un kā. Tu vienkārši ej un skaties, kas atklājas aiz katra soļa.

Un es jau nezinu, kāda ir Tava šī brīža situācija. Varbūt, ka pienācis laiks mainīt darbu. Vai vēl grūtāk – iet prom no darba, kad nākošo vietu vēl nezini. Un tad ir tieši tā kā saku – jākāpj pilnīgā nezināmajā. Tas ir kā braukt miglā, kad redzi vien dažus metrus uz priekšu.

Varbūt kādam ir jāatvadās no kādām attiecībām. Un arī tas ir ļoti mulsinoši, ja iepriekš pierasts ir tā, bet tagad būs pilnīgi savādāk. Atceros, man bija ļoti grūti, kad pirmo reizi vajadzēja dzīvot vienai. Tā arī ir bijusi līdz šim vienīgā reize. Galīgi nebija viegli.

Bet tas, ko atskatoties varu pateikt – ka katra šāda diskomforta pārvēršana komfortā ir dikti svētīga. Katra palaišana, katra nepieķeršanās ir ārkārtīgi vērtīga un vairo mūsu pašu spēku. Es jau krietnu laiku mācos vairs nepieķerties cilvēkiem, kas saistās ar darbu, un nu arī pienācis laiks nepieķerties vietai, kaut arī šī ir bijusi mana pirmā pašas izlolotā darba vieta.

Astrologi saka, ka šis ir laiks, kad jāatbrīvojas no visa, kas kļūst pa smagu. Debesis palīdzēs to izdarīt.

Tas, kas mūs velk atpakaļ ir pieradums un pazīstamā enerģētika. Bet ja paliksim tikai pazīstamajā, tad nebūs iespēja iepazīt jauno.

Es droši speru soli jaunajā periodā un domās sūtu stiprinājumu Tev, ja ar Tev ir jāsper solis ārā no mīļās un pierastās komforta zonas. Tikai tā mēs augam un kļūstam stiprākas.

Ar mīļumu, Inese

Atbildēt