klbailey_donated_work_sunset_joy
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Parunāsim par dzīvesprieku

autors: INESE

Dažas dienas atpakaļ es biju pazaudējusi prieku. Es pat nezinu kur. Vienkārši kaut kā sajutos tā, ka neko negribu. To daļu, kad esmu kopā ar dēliņu, tikmēr ir jauki un labi, bet kad viņš guļ un es nu varētu ķerties klāt ko padarīt, pilnīgi nav ne spēka, ne intereses, ne motivācijas.

Uzreiz man ienāca prātā visu depresiju paveidi (nu manā gadījumā uz mani varētu attiekties pēcdzemdību depresija) un tam kā tā pielavās. Ka īstenībā viss notiek absolūti nevainīgi. Nu vienu,….. divas, trīs …dieniņas nav garastāvokļa. Nu vienu …divas, trīs…dieniņas neko negribās. Un tu pie sevis vēl padomā, ka viss taču kārtībā – cilvēks jau nav uzvelkama lelle, lai vienmēr priecātos.

Es pie sevis tomēr padomāju, ka nu gluži savā ādā viss nejūtos. Ka man nav gan pierasts, ka iekšējā sajūta ir drūma. Un pat nevis drūma, bet…nekāda.

Tai mirklī sapratu, ka ir jāizkustina enerģija. Un tas pat ir vienalga uz kuru pusi. Vai izsmieties, vai izraudāties, vai nosalt, vai piekust. Ir jāizdara kaut kas tāds, kas izmaina enerģētiku.

Ko nozīmē nelaimīgums? Jeb šī “nekāda” sajūta, kad neko negribi?

Tas nozīmē, ka ir daudz neiztīrītas enerģētikas, kas sabiezējusi un kļuvusi pa smagu.

Kur tā rodas?

Nu iemesli visdažādākie – piekusums, nogurums, neizgulēšanās, pārslodze, kādi neizrunāti jautājumi, kādas nesakārtotas attiecības utt. Katram savs.

Es pati nekad neatļaujos šai “netīrai” enerģijai vairāk kā vienu dienu. Ok – vienu dienu katram var gadīties. Bet ja otru dienu ir slikts garastāvoklis vai nav spēka, vai velk uz depresiju, tad ir jāpieslēdz brīva griba un sava izvēle. Un tad ir jābūt padomā kādiem paņēmieniem, kā tik ar šo savu netīro šā brīža enerģētiku galā.

Un es jau zinu, ka šai ziņā neesmu vientuļa un arī citiem uznāk šādi “nekādi” periodi. Vebināros reiz aizrunājāmies, ka ir jāizveido nodarbība, kurā tad varētu pārrunāt  –

  • Ko darīt, ja nav garastāvokļa
  • Ko darīt, ja šāds periods ir jau ieildzis
  • Ko darīt, ja ir sajūta, ka nāk virsū depresija
  • Ko darīt, ja ilgāku laiku neatceros, kā ir būt laimīgai.

Daudzus gadus atpakaļ man reiz bija periods, kad bija tik slikti, ka katru dienu raudāju. Ka vispār nepratu tik ar sevi galā un  nezināju, kā atgūt prieku dzīvot. Toreiz vēl nezināju, cik tas ir svarīgi.

Tagad zinu.

Tagad to vari izskaidrot arī no enerģētikas viedokļa.

Ka cilvēka energolauks ir kas līdzīgs avotiņam, kuru uzturam tīru. Ja kāds pienāk un iemet piku dubļu, nav problēmu – mēs iztīrām ar savu dzidro ūdentiņu.

Ja kāds pienāk un iegāž spaini ar dubļiem – arī tur nav problēmu. Pēc ilgāka laika esam attīrījušies.

Bet ko darīt tad, ja ir uzgāzta virsū fūre ar dubļiem. Kā atgūt mirdzumu, vieglumu un prieku.

Šo piektdien vebinārā, kurš atkal ir dalībnieču pašu ierosināts – runāsim par to, kā vairot dzīvesprieku, kā atgūt dzīvesprieku, kā nepieļaut, ka dzīves grūtums pārvēršas par fūri ar dubļiem, kas aizsprosto mūsu avotiņu.

Runāsim par dažādiem treniņiem un paņēmieniem, kā izkļūt no dubļiem. Parunāsim, kā pamanīt, ka tūlīt tajos dubļos iestigsi.

Parunāsim par konkrētām metodēm, kas vienmēr nostrādā.

Es pati atgriezos labajās sajūtās jau pēc pusotras dienas. Vienu  – ļāvu sev pavērot kā ir tad, kad jūtos nekā. Otrā dienā sapratu, ka nav ko vairs vērot – jau zinu kā tas izskatās un ir laiks ko mainīt. Piektdien izstāstīšu kā.

Piektdienas vebinārs kā vienmēr sāksies 20.00, taču čatojam jau no 19.00. Starp citu – tai čata sadaļā vien izrunājam tik daudz tēmu, kas dažreiz pat vebināros neiekļūst.

Ja vēlies mums pievienoties – esi laipni aicināta. Vebināru kalendāru var apskatīt šeit: http://pavasarastudija.lv/2016/01/14/vebinaru-kalendars/

 

Ar mīļumu, Inese

 

 

 

 

Atbildēt