Grozs

Atkarība un līdzatkarība.

Jaunā gada apņemšanās

“Vai Tev ir bijusi situācija, kad jūties bezspēcīga tās priekšā. Kad nāk virsū bailes vai panika par to, kā būs, ko darīt?

Un ko Tu toreiz darīji?

Parasti cilvēks vai nu nogaida, vai risina, vai lūdz Dievu, vai mēģina “izkulties”, bet…. Bet ja ir kāda atkarība, tad šādam cilvēkam pirmā doma būs “iedzert”, “iešņaukt”, “pieēsties”, “uzpīpēt”….

Viņš nevis meklē risinājumu, bet bēg.

Un kur viņš bēg?

Jā – savā atkarībā.

Vai jums ir kāds šāds “ātrais paņēmiens” kā tikt galā ar bailēm, stresu, paniku vai bezizeju?

Glāze vīna? Divas? Pudele?

Gabaliņš tortes? Puse tortes? Visa?

Paciņa cigarešu?

Agrāk atceros tādu teicienu “98% problēmu atrisinās pašas no sevis un 2% nav risināmas”.

Tad dažkārt gadās tā, ka kamēr cilvēks dzer to vīnu, tikmēr tiešām problēma atrisinājusies. Un nu zemapziņā izveidojas programma, ka šis ir ceļš. Ka tā turpmāk vienmēr būtu jādara.

Kamēr dzīvē notiek kas satraucošs, tikmēr vienkārši aizmirsties.

Un…viss atrisinās.

Vienreiz. Otreiz. Trešo reizi.

Bet pēc tam notiek kas tāds, kas nebija plānots.

Problēmas nekādas nav, bet vīnu gribās.

Un nu jau problēma ir tad, ja vīnu nedabū.

Nu…iemesli dažādi. Varbūt jābrauc pie stūres un nevar tikmēr dzert. Bet spriedze aug un ir tikai viena doma – būšu mājās un “atkorķēšu pudeli un iestāsies miers”. Vai “paēdīšu vakariņas” un būs tik labi. (visticamāk vakariņās būs trīs reiz vai vairāk reižu ēdiena, nekā ķermenim vajadzētu).

Rezultātā – atkarība ir graujoša ne tikai dēļ tā, ka cilvēks nodara ļaunu savam ķermenim, jo lieto vai dara graujošas lietas. Vēl trakums tāds, ka pārējā laikā garastāvoklis ir pilnīgi pakļauts tam, kad visdrīzāk dabūšu “mākslīgo laimi”.

Un pa vidam ir sakliegts uz bērniem, sievu vai vīru, ir nodedzināti tilti jo nervi neturēja, ir pazaudēta pašapziņa jo nespēju savaldīties, ir sadarīts tik daudz posta….. jo bija nepacietība tikt pie “labuma”.

Ak, mīļie, es nezinu, vai zināt šādas situācijas o savas pieredzes vai varbūt esat bijuši tādām blakus.

Bet cik daudz attiecību ir cietušas, cik daudz darījumu ir sagrauti, cik daudz vardarbības (gan emocionālas, gan fiziskas) bijis, jo “ātrāk jātiek pie devas un pa to laiku netieku ar sevi galā”.

Mīļie, es pilnīgi noteikti nevaru palīdzēt tiem, kam atkarība ir ļoti dziļa. Laimes terapija tam būs pa maigu un man nepietiks profesionālas sagatvotības, bet mēs kopā varam palīdzēt viens otram tad, ja paši apzināmies, ka šobrīd savu atkarību paši veidojam.

Ka tā ir tādu ikdienas ieradumu līmenī un mēs paši to pat vēl nebijām nosaukuši par atkarību.

Tikai tagad, kad tā no visām pusēm šķetinām, sākam saprast, ka – katru vakaru pa glāzei vīna varbūt nav ceļš.

Ka katru dienu alus varbūt nav tas, kas vajadzīgs.

Ka pie katra uztraukuma iet paēst varbūt nav risinājums.

Mīļie, aicinu jūs uz JAUNĀ GADA APŅEMŠANOS – no 2. janvāra sākt dzīvot tīrāk, skaidrāk un mirdzošāk. Tikt vaļā no ieradumiem, kas var izveidot atkarību. Tik vaļā no atkarības, ja tā jau sāk veidoties.

Sāksim 2. janvārī.

Kurss četriem mēnešiem (bet šo mēs varēsim mainīt – ja gribēsim, turpināsim ilgāk. Ja kāds iegūst atspērienu ātrāk, varbūt pietiek ar mēnesi… Viss pašu rokās).”

Inese Prisjolkova

Pieteikšanās:

https://pavasara-studija.thinkific.com/courses/UzBrivibu

Atbildēt