Grozs

Es sevi pieskaitu pie tiem cilvēkiem, kas risināmas problēmas cenšas risināt (nu, vismaz man pašai patīk par sevi tā domāt :)). Ja man sāp, nu, ļoti sāp, piemēram, kāja, es negaidu, kamēr neārstējamas gangrēnas dēļ to nāksies amputēt, bet apzinīgi dodos pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie speciālista, kas diagnozi spētu uzstādīt labāk par mani vai manu draudzeni (galu galā, atšķirībā no manis vai manas draudzenes viņš attiecīgo spēju izkopšanai ir veltījis kā minimums 10 gadus savas dzīves).

Un tāpat arī ar dvēseles sāpēm. Ja man sāp, nu ļoti, ļoti sāp, un es nevaru saprast, kāpēc – es meklēju palīdzību. Un arī šajā smalkajā jomā es tomēr dodu priekšroku cilvēkiem, kuru vārdi un darbi ir radījuši manī pārliecību, ka viņi tomēr zina vairāk, saprot vairāk, redz tālāk un sajūt dziļāk nekā es pati vai manas mīļās draudzenes to attiecīgajā manas dzīves situācijā spētu…

Tai pat laikā, ja ar ārsta-parastā apciemojumu „garumā nevelku” un gana labu speciālistu parasti atrodu ar pāris klikšķiem gūglē, tad dvēseļu dakteru izvēlei gan pieeju rūpīgi, pārdomāti un ļauju lēmumam nobriest. Es sevi jau esmu labi iepazinusi – es lieliski atpazīstu to sajūtu, kad manā apziņā pilnīgi skaidri un nepārprotami noklikšķ: „STARTS!” Un tad es zinu, ka es pati esmu gatava un izvēlētais dakteris ir īstais, un arī brīdis ir īstais. Līdz šim šie klikšķi nav mani pievīluši.

Tā bija arī šoreiz. Dzīve apmeta kūleni. It kā negaidīti, bet tai pat laikā, ar vēsu prātu situāciju apdomājot, tā bija loģiska līdz galam neatrisinātu lietu kulminācija, kuras skaļais, manā ausī ietaurētais vēstījums bija nepārprotams: „Ej un izdari to beidzot līdz galam!” Es braucu mašīnā, galvā viss dunēja, asaras šķīda, bet tam visam pa vidu pārsteidzoši veikli un skaidri izkristalizējās rīcības plāns, kura būtība bija pagalam vienkārša – pāriet no bimbāšanas pie darīšanas. Tajā bija vairāki, viens no otra izrietoši soļi. Pirmie pāris bija tādi mazi un emocionāli, uz aizvainotu lepnumu balstīti, bet tos es arī īstenoju un efekts pārsteidza visas cerības, taču tos šeit neizklāstīšu :).

Bet trešais solis manā plāniņā bija šoks man pašai. Es atcerējos cilvēku, ar kuru kopā uz dažām stundām pagājušā gada Ziemassvētku pasākumā mani bija savedis darbs Pavasara studijā. Karmiskā astroloģe Inita… KARMISKĀ ASTROLOĢE… Kas par apokaliptisku un pazemīgu bijību iedvesošu vārdu savienojumu…

Toreiz Inese bija sapulcinājusi mūs visus, Pavasara studijas darbiniekus un lektorus, lai jaukā, nepiespiestā gaisotnē kopā ar Initu mēs „palūkotos zvaigznēs” un pamēģinātu caur astroloģijas prizmu papētīt – kas un kāpēc katru no mums ir atvedis uz Pavasara studiju? Kādus savas dzīves uzdevumus mēs šeit risinām? Kādas bijušas mūsu savstarpējās saiknes iepriekšējās dzīvēs? Katram bija iespēja uzdot arī pa kādam sev sāpīgam un aktuālam, ar Pavasara studiju tieši nesaistītam privātam jautājumam. Lieki piebilst, ka pasākums ievilkās…

Tā bija mana pirmā saskarsme ar astroloģiju. Līdz tam vakaram mani priekšstati par šo, nu, laikam jau jāsaka – zinātni, bija tādā „multeņu līmenī” – nezinu kāpēc, izdzirdot vārdu „astrologs”, man acu priekšā uzzīmējās dīvains tēls – vecs, spīdīgā apmetnī ietinies vīriņš, ar garu sirmu bārdu un tādu kā luminiscējošām zvaigznēm izrotātu rūķa cepuri galvā… Viņš mitinās augstā, nepieejamā tornī un pavada savu dzīvi starp dīvainiem, neizprotamu zīmju izraibinātiem papīra ruļliem, stikla bumbām, zirnekļu tīkliem un pieradinātiem nejēdzīgi ķērcošiem kraukļiem… Inita, par laimi, šim manam iesīkstējušajam priekšstatam pārbrauca kā ar ceļa rulli. Patiesībā tas nebija ceļa rullis – manu neticību, skepsi un piesardzību aizslaucīja viņas vienkāršība, sirsnība un DZIĻUMS.

Tai Ziemassvētku pasākumā Inita mums visiem pateica ļoti daudz. Mēs vēl ilgi dzirdēto apspriedām, pārdomājām un, plānojot Pavasara studijas darbu un īstenojot dažādas idejas, tiešām ņēmām vērā. Taču līdz pat iepriekšminētajam manas privātās dzīves kūlenim doma par Initas padoma lūgšanu arī tādās, nu tīri personīgās lietās, man ne reizi nebija iešāvusies prātā.

Bet tai svētdienā pirms pāris nedēļām, caur asarām mēģinot nenobraukt no šosejas Ādaži-Rīga, es pilnīgi skaidri sapratu, ka man ar Initu ir jārunā. Jau nākamajā dienā ar viņu sazinājos un aiznākamajā jau sēdēju viņai pretim. Un jau no pirmajām sekundēm es domās situ sev uz pleca – „Yes! Cik labi, ka mana iekšējā signalizācija ir tik labi noregulēta!”

Tas nebija viegli, bet svētīgi gan. Lai gan pagājušas jau vairākas nedēļas, joprojām ik dienas atgriežos pie Initas teiktā, analizēju, štukoju, pārrunāju ar vīru, ar Inesi, jo kad padalījos ar savu pieredzi, arī šie mani tuvie cilvēki nolēma pamēģināt… Tāpēc mēs viens otru saprotam un spējam novērtēt iegūto, un nav jābaidās par to, ka pretī ieraudzīsi neizpratnē sašķiebtu fizionomiju un zīmīgi pie deniņiem pieliktu apļveida kustības veicošu pirkstu…

Es uzdrošinos apgalvot, ka man atkarība nedraud. Es ikdienas lēmumus turpināšu izauklēt un pieņemt pati, neskriešu pie astrologa pēc labvēlīgu datumu sarakstiem vai pētījumiem par tēmu „nez kas manam kaimiņam patiesībā aiz ādas?”

Šajā pusotru stundu ilgajā tikšanās reizē es ieguvu tik daudz atbilžu, tik daudz pamudinājumu „pāriet no bimbāšanas pie darīšanas”, tik daudz jaunu rakursu, no kuriem paskatīties uz savu dzīvi un tik spēcīgas savu talantu un stipro pušu apzināšanās, ka man pietiks gadiem.

Tagad – viss ir manās rokās. Un tiešām būtu grēks šo milzīgo iegūto bagātību neizmantot. Es burtiski tiku „pieklājīgi piespiesta” uzdrošināties izlauzties no sev neticēšanas krātiņa, kurā pati sevi biju tik centīgi iespundējusi. Un tas ir tik grūti…

Apzināti pieļaut domu par to, ka es tiešām drīkstu gribēt to, ko patiesībā gribu, un ka es tiešām arī varu to īstenot, jo manī ir viss tam nepieciešamais – gan Dieva dots talants, gan spējas, gan potenciāls, tikai jātiek vaļā no manis pašas sakolekcionētajām un ar apskaužamu rūpību glabātajām bailēm un neticības sev. Un es jau zinu, ko tieši darīšu – tas ir mana plāniņa nākamais punkts 🙂

autore: Santa Līvziniece


INDIVIDUĀLĀS KONSULTĀCIJAS pie astroloģes Initas Briedes

Konsultācijas ilgums: 1,5h
Maksa par konsultāciju: 50,00 EUR

Par pieejamajiem konsultāciju laikiem uzzini, rakstot uz pavasarastudija@gmail.com!

SVARĪGI !!!
Apstiprinot piedāvāto konsultācijas laiku, saņemsi rezervācijas rēķinu par summu EUR 20,00 (t.sk. PVN). Tā samaksas termiņš ir 3 dienas pirms noteiktā konsultācijas laika. Ja rezervācijas maksa noteiktajā termiņā nav saņemta, konsultācijas laiks tiek piedāvāts citam klientam. Ja rezervācijas maksa ir samaksāta, bet uz konsultāciju tomēr neierodies, rezervācijas maksa NAV ATGŪSTAMA! Atlikusī summa samaksājama skaidrā naudā pirms konsultācijas.

Konsultāciju norises vieta: skype