atkariba_web

Neviens neizvēlas būt atkarīgais. Ja vien varētu izvēlēties, tad neviens atkarību neizvēlētos.

No otras puses – izrādās, ka izvēlas gan, tikai pats to nenojauš. Pilnīgi visi, kas sevi pieķeram pie kādas no atkarībām, esam paši to izvēlējušies.
Kas tam pamatā? Kāpēc mēs tā darām?

Cilvēks vienkārši grib būt laimīgs. Viņš grib būt mīlestības piepildīts, veiksmīgs un brīvs. Mums katram tas ir ielikts dvēselē un pilnīgi neapzināti (un ar laiku apzināti) mēs tiecamies to piepildīt. Un atkarībā no tā, cik daudz esam paspējuši šai dzīvē saprast, sajust un apzināties, mēs mēģinām dažādiem veidiem izdarīt sev ko patīkamu, kā rezultātā būt laimīgiem.

Piemēram, garšīgi paēst un izbaudīt, cik paliek labi, kad puncītis pilns. Šī labsajūta mums nāk līdzi kopš pašām pirmajām dzīves dienām. Un tas mīļums, ko dod mammas klātbūtne, siltums, garšīgais ēdiens (mammas pieniņš), tas paliek atmiņā. Un var gadīties, ka pieaugušā vecumā, kad kļūst grūti, ir stress vai milzīgs piekusums no dzīves, cilvēkam zemapziņā uzaust šī brīnišķīgā labsajūtas aina, un viņš grib tajā atgriezties. Ne jau apziņā, bet zemapziņā. Un tad viņš dara ko tādu, kas šo labsajūtu, vismaz sākotnēji, dod.

Ir cilvēki, kas stresa situācijās mēģina burtiskā nozīmē paēst. Un tad vēl paēst, un vēl paēst. Un beigās jau vairs nemaz nav labi, bet atmiņā ir palicis šis paņēmiens, ka tad, kad ko garšīgu apēd, tad uz brīdi iestājas laimes sajūta.

Tieši tāpat ir ar citām atkarībām.

Tādēļ mums ir seminārs par atkarību un līdzatkarību. Ļoti svarīga tēma. Mēģināsim uz to paskatīties maigi, viegli un ar mīlestību. Un pats galvenais – izrunāsim, kā to mainīt.

Ar mīļumu, Inese