Par zināšanām un to pielietojumu

Ja nepielietojam zināšanas, tad tās kļūst par “mirušām zināšanām”, kas nekustīgi apglabātas mūsu smadzeņu kapiņos.

Un varētu domāt, nu kas tur slikts, nu lai taču stāv, bet…. mēs jau zinām, kas notiek ar visu beigto, kas trūd un varētu teikt pūst. Mīļie, zināšanas bez pielietojuma nemaz nav tik nekaitīgas, kā šķiet.

Čakru valodā runājot, sanāk tā, ka dikti “uzpūšam galvu” un augšējās čarkas iet pāri malām, apakšējās tukšas, jo nenotiek pielietojums, un šāds disbalanss noteikti atspoguļosies dzīvē.

Mirušās zināšanas vairo lepnību un augstprātību, jo…cilvēks nav sajutis kā notiek prakse. Nav bijuši sviedri un piekusuma, ir plika teorija, ar kuru tad dalās vajag vai nevajag.

Un no vienas puses ir tā, ka “visu zini” un “vari pamācīt”, līdz ar to tā lepnība, bet…. Ir vēl otra blakne, ka nu zini arī to, ko pats nedari.

Ja cilvēks neko nezina par veselīgu dzīves veidu, tad viņš dzīvo kā dzīvo, un sev iekšēji nepārmet, jo nezina kā tad būtu jādara savādāk.

Vai ja nezini kā ir humāni attiekties pret dzīvniekiem, tad paņem suni, pieliec pie ķēdes, lai sargā māju, un tas liekas pavisam normāli. Līdz brīdim, kad sāc aizdomāties vai sajust un saprast.

Agrāk tikko dzimušiem zīdainīšiem taisīja medicīniskas (pat ķirurģiskas) manipulācijas bez narkozes, jo bija uzskats, ka viņiem nesāp.

Vārdu sakot, mēs te varētu aizrunāties par savu tumsonību, kas bijusi agrāk, vai varbūt pat tagad kādās jomās ir. Un tā pāreja ir ārkārtīgi interesanta, ka…no sākuma uzņemam zināšanas un…neko nedarām. Līdz kādā brīdī nonākam pie atziņas par to, ka TAS TAČU ATTIECAS UZ MUMS un tas ir par mūsu dzīves kvalitāti un attieksmi.

Tādēļ mans paņēmiens, kā es savā dzīvē tieku pie rezultāta it visā, ko daru, ir DARĪT. Mīļie, nu es vienkārši izlasu, saprotu, ka ir vērtīgi, un mēģinu un daru tik ilgi, līdz sanāk.

Vai arī tik ilgi, kamēr sasniedzu rezultātu.

Vai arī nospriežu, ka šī metode man neder un ņemu citu.

Piemēram, man ne visai der un patīk viss, kas saistīts ar aukstumu. Bet tas jau nenozīmē, ka tādēļ nedaru nemaz. Tātad – daru caur karstumu vai siltumu.

Trīs gadus gāju peldēt jūrā līdz sasala ūdens, bet nu tas nekļuva mans ieradums visam mūžam. Bet…man ir tie trīs gadi. Es nepateicu, ka man neder pie pirmajiem drebuļiem un zosādas. Es neatmetu ar roku, nepamēģinājusi un neizbaudījusi.

Un tā es eju tām praksēm cauri. Mēģinu, daru, atsijāju, veidoju savas, atstāju to, kas der. Bet mans paņēmiens ir DARĪT.

Mīļie, tādēļ visas (nu laikam jāsaka: abas) manas grupas ir praktiskas un pulcēju ap sevi darītājus.

8.novembrī sākam “Tievēšana. Paš-apziņa. Karma” līdz pat 20.janvārim.

Pieteikšanās ŠEIT

Ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh

Un 7.novembrī sākām “Nauda un Mīlestība” uz 70dienām.

Pieteikšanās ŠEIT 

Ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh