Par RESURSIEM un JAUDU

Gribu Tev izstāstīt vai atgādināt vienu lietu, kas vispār ir vissvarīgākais, lai vai par kuru tēmu runājam.

BRĪVA GRIBA.

Mūsu dzīvē viss notiek saskaņā ar Tavu Brīvu gribu.

Ja Tu šobrīd jūties slikti un neko nemaini, tad Visums ir tik tolerants, ka ļauj Tev izdzīvot un izbaudīt šo sliktumu, jo….ja jau nemaini, tātad gribi, lai tā notiek.

Es šo garus gadus nezināju.

Es domāju, ka tiešām ir tā, kā saka par zebru, ka ir melnās svītras un baltās svītras. Un “meitiņ, nesmejies no rīta, vakarā būs jāraud”. Un ka nedrīkst būt pa daudz labi, jo tad noteikti būs slikti…. Utt.

Man likās, ka ir kaut kāda mistiska dzīves kārtība, kad grūtums mainās ar vieglumu vai labums ar sliktumu.

Mīļie, tā nav.

Ir tā, kā Tu gribi.

Ja gribi nīkuļot un gaidīt labāku dzīvi, tad neviens Tev to neliegs. Tu vari gaidīt un gaidīt un gaidīt.

Bet ja izlem, ka gribi savādāk un DARI, tad patiešām Koelju ir taisnība un “visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu”.

Esmu šo pārbaudījusi neizsakāmi daudz reižu.

Man ir tāds raksturs, ka vienmēr esmu gatava izmainīt to, kas man nepatīk.

Esmu nepacietīga – neCIEŠOS. Jo zinu, ka tai mirklī, kad sāku paciesties, tad Visums saprot, ka man tas dikti patīk.

Latviešiem ir ļoti izteikta šī paciešanās. Mums tas ir iemācīts un ieaudzināts, ka jāpaciešas vēl un vēl un vēl. Var jau būt, ka citām tautām arī, bet nu kaut kā liekas, ka mums tas ir kaut kā īpaši likts godā. Ieturētība. Paciešanās. Piedevām tā, lai neviens pat i nenojaušs, kas ar tevi notiek.

No enerģētikas viedokļa viss nepareizi.

Ok – varbūt nav skaļā balsī jābļauj, bet…izmainīt vajag. Uzreiz. Ja vien tā nav iepriekš izvēlēta kāda īpaša askēze, kuru dari ar kāu konkrētu mērķi, tad no lieka turpināt kādu grūtumu tikai tādēļ ka nevari saņemties izmainīt, nav vērts. Es teiktu, ka ir jāizmaina. Ir jāiekārtojas tā, lai Tu esi maksimālā komfortā pati, tad citiem cilvēkiem ar Tevi būs ērti.

Neapmierināta sieviete ir neapmierināta ģimene un visa pasaule.

Mēs esam gatavas samaitāt dzīvi ikvienam, ja netiekam ar sevi galā. Bet viss sākās mūsos. Ka ciešamies un paciešamies, un vēl kaut ko uzņemamies un vēl….līdz pašas esam bez spēka un tad…. visi dabū trūkties.

Varēja tā arī nebūt, ja laiku pamanām, ka enerģijas trauciņš tukšojas.

Nodarbība par to, kā atjaunot RESURSUS un AUDZĒT JAUDU pieejams ierakstā vēl mēnesi.

Piesakies grupā ŠEIT

vai ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh