Mūsu galvenā Superspēja

Liela daļa mēs gribam, lai mums ir kāds īpašas spējas. Īpaša Redzība, īpaša Intuīcija, īpaša spēja pieslēgties Kanālam, īpaša spēja vadīt enerģiju – varbūt pat dziedināt, vai pieredzēt īpašas spējas ķermenī….

Tas viss ir labi, jo tā ir paredzēts. Mūsu visa būtība ir “aprīkota” ar visām šīm spējām, tikai tās mums ir nobloķētas, neatvērtas, neaktivizētas.

Vēl vairāk – tās pat šobrīd nedrīkstētu aktivizēt, kamēr cilvēka atbildība un apzinātība nav tādā līmenī, lai nenodara sev un citiem pāri.

.

Šai ziņā esam kā mazi bērni.

No cik gadiem jūs bērnam ļaujat piešķilt sērkociņu? Visticamāk, no tā laika, kad viņš sāk saprast, ko ar to darīt.

Kad bērns drīkst rīkoties ar motorzāģi? Kad pilnīgi droši vairs neiezāģēs sev vai citam.

.

Padomāsim vēl –

Cilvēks attīstās, brauc uz retrītiem, uz nodarbībām, uz semināriem, lai…dzīvotu labāk.

Vai esat pajautājuši sev, ko tieši tur mācāties? Ko tieši tur apgūstiet?

Piemēram – elpošanas tehnikas, lai vadītu enerģiju.

Ok.

Kādēļ?

Lai darītu ko?

Ja tev ir superspējas elpošanā, bet tai pat laikā tu dusmojies uz sev tuviem cilvēkiem, nevari pieņemt mammu vai tēti, bērnu vai dzīves partneri – tad, ko dod šīs elpošanas superspējas?

Tu vari vēl spēcīgāk dusmoties?!

Un, redz, tas nevienam nav vajadzīgs.

Jāsāk no otra gala.

No tā, ko Pavasara studijā darām jau 15gadus. Vairot mīlestību, laimi, mieru, prieku. Un pat ja Tev nav neviena “superspēja”, bet ir sirds pilna mīlestības, tad tas jau ir miljons.

Un tad to var audzēt lielu.

Jo ir KO audzēt.

Un no tā visiem būs labums.

.

Tādēļ, mīļie, pirmās superspējas, kas ir mūsos visos, ir MĪLESTĪBA.

Es novēlu Tev un sev, lai audzējam to lielu.

Lai pašiem katru rītu gribas celties no miega ar mirdzumu acīs un vakaros iet gulēt ar smaidu un prieku par labi nodzīvotu dienu.

Mīlu.