Bērna vai vecāka pozīcija 4.daļa

Tā kā rīt mūsmājās liels pasākums – sabrauc Gaismas ģimene meditēt, praktizēt elpošnu un doties lielas lietas darīt smalkā plānā, tad visticamāk neko neuzrakstīšu. Tomēr, lai iesāktā saruna nepaliek gaisā karājoties un lai nerodas priekštats, ka personības līmenī ir jāizstrādā tikai (tikai!!!) attiecības ar vecākiem, tad parunāsim tālāk.

Vēl viens ļoti svarīgs solis cilvēka dzīvē ir kļūt pieaugušam un prast atpazīt, kad ieslīgsti bērna vai vecāku pozīcijās.

Kopš esam pieauguši, mums būtu jākļūst par pieaugušajiem.

Un šis nevedas viegli.

Pastāstīšu, kā var atpazīt bērna pozīciju.

Nu pats mazākais bērniņš (1-3 gadi) mēs esam tad, kad mums uznāk attieksme “es neko nemāku”, “neko nesaprotu”, “nezinu, no kura gala ķerties klāt”, “kaut mani kāds izglābtu”….

Un tālāk sākās tādi termini un attieksme, kuru grūti atpazīt no paļāvības, par kuru savukārt tik ļoti daudz runājam.

Piemēram – paļāvība uz Dievu var būt ļoti vērtīga, ja uzņemies atbildību un DARI.

Bet ja neko nedari un vienkārši paļaujies uz Dievu, tad esi bēbīša pozīcijā, kur gaidi, lai vecāki vai Dievs Tas Tēvs visu atrisina.

Nākamais bērna vecums (no 3 gadi) ir “visu PATS”.

Uh, cik liela daļa mēs no šī netiekam ārā. Mēs taču esam paši gudrākie, un tikai mēs spējam izdarīt vislabāk un visprecīzāk, un tā kā mēs, tā nepratīs neviens. Un palīdzību nelūgsim, un nevienam neko nedeliģēsim utt.

Un tālāk šie dalījumi iet pa gadiem uz priekšu, līdz tiekam cauri pusaudžu gadiem līdz pieaugušajam.

Atceramies – bērniem nav naudas un nav seksa.

Kamēr esam bērnu attieksmē pret dzīvi, mums nāks mācības pēc mācības, lai palīdzētu mums uzņemties atbildību un beidzot kļūt par pieaugušajiem.

Otra galējība, kad esam nevis bērni, bet vecāki. Kad pieaugušo vidū pret citiem pieaugušiem clvēkiem izturamies kā vecāki pret bērniem. Vai nu sākam pamācīt, vai kontrolēt, vai turēt rūpi….

Vārdu sakot, ja neļaujam pieaugušam cilvēkam būt ar savu brīvu gribu un darīt tā, kā viņš/a ir izvēlējies.

.

Personīgais līmenis ir tieši par to, ka ļaujam citiem būt brīviem un paši uzņemamie atbildību par sevi, savu laimi, savu dzīvi. Kad protam sarunāties ar citiem cilvēkiem un mijiedarboties labvēlīgi viens pret otru.

Mīļie, nu tas, ko es varētu palīdzēt jums no sevis, ir uztaisīt vienu garo kursu, kurā par šo visu runājam. Tieši to, ko varam izdarīt personīgajā līmenī.

Jo ar to ir jāsāk.

Nav jēgas ķerties klāt nākamām pakāpēm, kamēr liec sprunguļus sev spieķos ikdienā.

Kā saka – ja tev ir ieradums katru dienu uzvilkt baltu tērpu un iegulties dubļos un tev nepatīk, ka tērps kļūst netīrs, tad maini kādu no šiem ieradumiem.

Jaunajā kursā “Ieelpo laimi un mīlestību” mēs meklēsim šīs likumsakarības un izmainīsim neērtos ieradumus pret jauniem un ērtiem.

Dažkārt nemaz nevajag daudz. Ir jāsaprot, ka paši to nepatīkamo radām. Mums liekas, ka kāds cits, bet īstenībā ieraudzīsim, ka paši.

Un tad tālākais jau ir šo visu sakārtot.

No 1.februāra – katru darbadienu rakstiska tēma – uzdevums vai prakse un vienu reizi nedēļā tiešraide.

Sāksim ar tiešraidi.

Laimīga sieviete – laimīga pasaule.

Pieteikšanās ŠEIT

Un kā parasti anketiņa https://ej.uz/nxdh

Bildītē Zane Zunde-Komkova mani pucē pasākumam