Par ieguldījumu sevī

Brīvdienās pie mums uz klātienes pasākumiem bija divas (neatkarīgi viena no otras) dalībnieces no Rūjienas puses. Cita dalībniece no Rēzeknes.

Šo sestdien svētdien būs no Liepājas, sestdien uz Tantru no Alūksnes….

Es šo varētu uzskaitīt un stāstīt. Lielākā daļa atbrauc ar sabiedrisko transportu.

.

Kādēļ to stāstu?

Tādēļ, ka dažkārt mēs sevi mānām un iestāstām sev, ka stundas brauciens ir tālu, ka ir grūti, ka nevar atbraukt, ka ziema, ka … vēl kāds cits iemesls.

Bet īstenībā…tas vairāk ir par motivāciju un izvēli.

Mēs paši uz EESistēmām lidojam uz Helsinkiem. Esmu bijusi trīs mēnešos trīs reizes.

Savas veselības, gara un labsajūtas dēļ.

Šajās brīvdienās atkal mūsmājās ir pasākumi. Gaidīsim jūs.

Būs mums dalībniece, kas speciāli lido no Īrijas. Viņa brauc pie mums ik pa pāris mēnešiem. Tas ir to vērts.

Mīļie, ar to gribu teikt, ka viss ir relatīvs.

Parasti cita doma ir par naudu. Man pašai arī šobrīd šķīst griesti, ko līdz šim biju gatava maksāt par kādu kursu.

Par neirografiku bija jāmaksā tūkstošs eur, bet to varēja samaksāt par katru daļu atsevišķi (četrās daļās).

Toties šodien nomaksāju mācības ar reel, video, storiju veidošanu un sociālo tīktu attīstību 1100eur vienā maksājumā.

Starp citu – tai piedāvājuma paketē tas bija no lētā gala. Vislētākais produkts, ko vispār tur varēja nopirkt.

Tā atkal ir tāda zināma apziņas paplašināšana, ka tas, kas vislētākais citiem, man (mums te vairākiem) ir saņemšanās vērta maksa.

Kādēļ to stāstu?

Tādēļ, ka viss ir relatīvi.

Klausos cik citi veiksmīgi cilvēki iegulda savās apmācībās – tie ir tūkstoši, desmiti tūkstošu un pat simti tūkstošu. Kāds pārdod īpašumu un iegulda apmācībās.

Pēc tam izmācās un nopelna daudz vairāk.

Man sobrīd ļoti mainās apziņa par izvēlēm – ar ko būt kopā, ko mācīties, cik par to maksāt. Kaut kāds stereotipu šķīdināšanas laiks sācies.

Kā jums ar šo tēmu?

Vai daudz atļaujieties sevī ieguldīt laiku, naudu, uzmanību?