Par programmām un to atpazīšanu

Vai parunāsim vēl par oposumiem?

Un par mūsu Ego programmām, ar kurām esam aplipuši un kuras diendienā barojam un nesam līdzi.

Kādas tās ir kā tās var atpazīt?

Atpazīt var pēc tā, ka tas ir lieks smagums un neļauj Tev tik ātri tikt uz priekšu. Tiklīdz no tām atbrīvojies, tā iegūsti jaudu, kāda iepriekš nav bijusi.

Tur sanāk tie “kvantu lēcieni” dzīvē, kur brīnies – kā tā varēja notikt – attiecību, veselības, karjeras, naudas vai materiālo vērtību ziņā. Tu vienkārši tai brīdī tiki cauri Ego programmu biežņai, kas Tevi bija nelaidušas, bet Tu uzvarēji.

Kādas tās programmas varētu būt:

• Vainas apziņa
• Kritizēšana
• Noniecināšana (sevis un citu) (savus un citu sasniegumus)
• Programma “grūti”. Lai vai ko uzsāk ar to, ka būs grūti…
• Programma “nav laika”.
• Nabadziņa programma
• Bērna attieksme pieaugušajam (nevarēšu, nesanāks, nezinu kā…) un gaidīt kādu Lielo, kas nāks palīgā
• …
• ..

Es šo varētu rakstīt vēl trīs pilnas lapas kā uzskaitījumu vien.

Bet tas jau īsti neko nedod, ja neproti saskatīt, kas tieši šobrīd Tev izvirzījies priekšplānā un nelaiž uz priekšu.

Piemēram, Latvijā ļoti daudziem cilvēkiem ir bail no publicitātes. Bail uzstāties auditorijas priekšā, un bail par sevi ko izstāstīt caur soc.tīkliem.

Tai pat laikā gribas pārdot savu pakalpojumu, bet nav spējas tikt cauri savām aizspiedumu un baiļu programmām, lai kādam to piedāvātu.

Tālāk sākas atrunas “man vēl jāpamācās”, “vēl neesmu gana profesionāla”, “nevienam jau tas mans darbs nav vajadzīgs” vai otra – augstprātīgā versija “cilvēki vēl līdz tam nav izauguši”.

Kopš pievēršu uzmanību šīm programmām, redzu, ka saklausīt cilvēku pašu ir vesela māksla.

To ir īpaši jāpiešaujas, jo runā tikai programmas.

Varētu teikt, ka par citiem jau mums vienalga, ka jātiek ar sevi galā.

Gan jā, gan nē.

Protams, ka jātiek ar sevi galā, tas ir pirmām kārtām. Bet ja strādā ar cilvēkiem (un mēs visi esam saiknē ar cilvēkiem), tad tikpat svarīgi ir saprast, kura viņam programma ir izvirzījusies priekšplānā un runā viņa vietā tagad.

Mentora programmā mums sākums paiet atpzīstot oposuma bērniņus.

Nākamā rakstā uzrakstīšu par dalībniecēm, ar kādām programmām tur šobrīd strādājam. Viņas sevi droši vien atpazīs, jūs ne, jo rakstīšu bez viņu vārdiem.

Bet tikmēr, ja kāds gribat pieteikties uz šādu attīrīšanos un restartēšanos, izpreperēšanu un izaugsmi Mentora programmā, tad rakstiet man uz ineseprisjolkova@gmail.com “Mentora programma 1000”. Tas ir 3 mēnešu darbs pārī ar mani. Maksā 1000eur. Uzņemu tikai divas dalībnieces par šo maksu.

Es pati par savām mācībām maksāju daudz vairāk. Jo šis ir mans izaugsmes laiks. Man ir pilnīgi skaidrs, ka te uz Zemes mēs neesam pārāk ilgi un katra atliktā diena pazūd uz neatgriešanos.

Kad atskatos uz savu dzīvi, man tā ir bijis ar desmit vai pat piecpadsmit gadiem pirms Laimes terapijas. Kad nesaņēmos, kad neizmainīju, kad nepieņēmu lēmumu, kad nogaidīju… Kad biju citiem “laba” un pati nonācu iztukšītī.

Protams, jāpriecājās, ka tas viss reiz beidzās. Tas bija diezgan traumatiski man pašai, bet…tā notiek, ja ilgstoši nesaņemas.

Pēc brīža uzrakstīšu vēl rakstu. Par programmu izstrādi.

Bildītē: Tai pat vietā, kur bijām bildē ar mammu. Pēc pusgada šādā kompānijā.

Dubaja. Burj Khalifa.