Inese MANA MENTORE

Inese Mana Mentore…

Mīļās meitenes/sievietes gribu dalīties ar Jums savā labajā pieredzē … un iedrošināt arī Jūs , kurām ir vajadzīga droša palīdzības roka .. doties taisnā ceļā uz Ineses mentorēšanas programmu …

Kā es nonācu pie Ineses …pagājušā gada beigas un šī gada sākums man bija pilns ar neforšiem atgadījumiem un es vienkārši iekritu dziļā depresijā un sevis nemīlēšanā un vispār pazaudēju sevi … pilnīga saucēja balss tuksnesī … runa ir tikai par mani pašu … ne manu ģimeni .. ar to viss ir kārtībā un labāku vīru un bērnus es nemaz nevaru vēlēties … bet kā bija ar mani pašu ???? Pilnīgs non stop… darbs, kurš nepatik .. pilnīga bezizeja .. stāvu krustceles un nezinu uz kuru pusi doties .. ko darīt un kā darīt … ar prātu saprotu , kad viss ir jāmaina ,bet kā ???? (runa iet vienīgi par nemīlamu darbu un naudas pelnīšanu … un hobiju, kurš ir mans jau 40 gadu garumā un ar kuru kādreiz pelnīju labu naudu … ) un tā viss iet pa rinķi un nav nevienas spraudziņas kā tikt ārā .. tā bezizejas sajūta ir briesmīga un vēl, ja Tu visu šo savu bezizeju mal pa galvu, tad tas kļūst vēl briesmīgāks un Tu grimsti vēl dziļāk tajā bedrē un neviens Tev nevar palīdzēt ka tikai Tu pats sev … bet kā , ja Tev uz acīm ir melnas brilles un visu redzi tikai melnās krāsās … situācija neapskaužama … un tad man patrāpījās ceļā Ineses mentorprogramma un es bez domāšanas uzrakstīju viņai emailu, ar palīgā saucienu uz kuru viņa protams atbildēja ar ..Jā .. un tā es biju viena no pirmajām viņas programmā ..

….. sākums … marta mēnesis .. runājamies par visu .. stāstu savas sajūtas izjūtas .. paraudu .. jo varu to atļauties , jo pazīstu Inesi personīgi .. pie cita mentora to diez vai atļautos.. pirmais mēnesis iet grūti , jo jāsāk vispirms ar sevis atkal atrašanu un kopā salikšanu , jo jutos kā saplēsta krūze , kura tagad pa gabaliņam ir jālipina kopā .. un Inese man palīdz .. vispirms ar savu skatu no malas ar savu mīļumu pret cilvēkiem un Dievu .. ar savas dzīves redzējumu viņa man liek paskatīties pašai uz sevi no malas .. un tad es lēnam sāku līmēties kopā .. pa gabaliņiem .. man gan lēni tas viss iet , bet .. iet tā pagāja viss marts …

Aprīlis … viss tas pats .. mana dzīve iet kā pa amerikāņu kalniņiem , tad augšā , tad lejā … saku Inesei , kad laikam ar mani viss ir slikti .. es netikšu uz kājām , jo vispār nesaprotu kas ar mani ir .. kas notiek? … un man sāk palikt Ineses žēl , kad viņa cenšas palīdzēt un es pati cenšos , bet viss iet pilnīgi greizi un tad pēkšņi Inese man saka .., zini nākošo reizi “ pieslēgsim” Tomu.. varbūt viņš mums iedos kādu skaidrību … tā arī sanāca ..nākošajā sazvanīšanas reizē Toms “skatījās “ kanālā un teica man visu ko redzēja un viena frāze .. tikai viena .. bija tā izšķirošā … pēc , kuras viss izmainījās un pēkšņi arī Inese man saka …. paklau .. a kāpēc Tev nepamēģināt darīt To .. un man tas bija kā zibens spēriens no skaidram debesīm … patiešām .. kāpēc ne??? un tas bija pavisam cits virziens pavisam cits .. ne tas uz ko es visu laiku biju ieciklējusies paldies Tomam un Inesei .. mentorēšanas programma vēl turpinās , bet es varu pateikt tikai vienu … es esmu atradusi atkal sevi… mana pašapziņa ir augusi par 90 procentiem ( 100% sasniegšu līdz mentorēšanas beigām ).. esmu atradusi savu ceļu .. skaidri redzu savu mērķi un no tā neatkāpšos … esmu enerģijas pilna .. mīlu sevi .. savu vecumu .. mīlu Dievu un cilvēkus un ar Ineses un Visuma palīdzību es sasniegšu savu mērķi un ar saviem darbiem darīšu cilvēkus laimīgākus

Paldies, ka izlasījāt … lai Jums visiem jauks vakars

Paldies, Daiga Laumann, ka dalies