No mentorēšanas stāstiem

Sanāk, ka jums daudz stāstu par Ivetu – Dimdiņu un Skrīveru saldumu dibinātāja un līdzīpašnieci.

Bet tiešām tā ir, ka no pirmās dienas esam tik ļoti uz viena viļņa. Jau palīdzu satikties abām manām mentorprogrammas dalībniecēm arī sadarbībā un dzīvē – Ivetai un Janai – lai Janas vīnogas un vīnogu kauliņi būtu noderīgi Dimdiņiem vai saldumiem.

.

Un tagad, kad runājām par manām grāmatām un tieši “Mammīt, kāpēc tā?”, Iveta man atsūta savus dzejoļus.

Palasiet.

Izbaudiet.

Tā ir kā terapija. Kā dziedināšanās. Tas ir kas tik vērtīgs un transformējošs.

.

Mēs noteikti izdosim grāmatu ar Ivetas dzejoļiem. Iveta izdos. Es tikai kā mentore palīdzēšu.

.

Šodien publicēšu šo. Par Zemāko punktu, kuru katram vērts pieredzēt, lai piedzīvotu transformāciju.

2015.

Zemākais punkts jeb Tukšums.

Pa pilsētas ielām, pa vakariem

Es staigāju viena… bez sakariem;

Es ieeju savā klusumā,

Un nedzirdu vairs neko.

Klusums šis tik naksnīgs un kluss,

Dvēselē manā viss izslaucīts tukšs;

Neziņa, maldi.. apstājies viss,

Kā nulles punkts, kā tuksnesis.

Nezinu vairs, kurp doties, kur iet,

Strupceļš priekšā un durvis ir ciet;

Sēžu es savā klusumā un gaidu-

Gaidu… nezinu ko.

Taustos gar sienām, durvis raustu,

Lūdzos ielaidiet mani.. man auksti….

Bet atbildes nav… viss ir ciet;

Un es pārstāju gribēt… pārstāju iet…

Es pieglaudos zemei, izkusu ūdenī;

Ievijos smilgā, pārvērtos akmenī;

Sadrupu putekļos debesu pamalē,

Un aizmigu Visumam azotē………

2.daļa:

No rīta, kad pamodos Visuma azotē spīdēja saule,

Dziedāja putni, lidoja dzērves, kaisīja jaunas prieka pērles…

Kāds klusi čukstēja : turpini iet;

Turpini gribēt, turpini skriet;

Turpini nevarēt, turpini varēt;

Turpini savu dzīvi kā dārzu ravēt.

Es cēlos un skrēju,

Ievilku elpu cik spēju;

Dzestrs lietiņš lija uz galvas,

Un jaunas atklāsmes nāca kā balvas….

Caur šo sajūtu izejot,

Es sapratu to, ka iztukšošanās sajūta jāizdzīvo.

Ir ”jānomirst”, jāpaļaujas, jāizsāp sirdi tīru;

Jo tikai tukšā, tīrā traukā var ieliet jaunu “vīnu”!

Lai kādas būtu mūsu sajūtas un dziņas,

Neviens mats no mūsu galvas nenokrīt bez Dieva ziņas!

/Iveta/

Lasu,

Ieelpoju un izelpoju.

Izbaudu.

Ieelpoju laimi un mīlestību.

Bildīte

Šī baltā peonija tik dziļi noliekusies, kas man simboliski asociējās ar zemāko punktu.

Tai pat laikā tā ir tik balta un tik skaista.