TIKAI TAD, KAD PIECELIES NO KRĒSLA, TU AUDZ

Pagājšnedēļ bijām uz Imany koncertu. Kad ar stāvovācijām zāle aplaudēja, koncerta beigās viņa piecās minūtēs pateica dzīves jēgu par attīstību:

Ir vienkārši jāpieceļas no krēsla.

Stāsts sākās ar to, ka viņai bija koncertējusi, paralēli tam piedzimuši divi bērni un viņa jūt, ka ne vienā ne otrā jomā nav tā, kā viņai no sirds gribētos. Viņa nevar ar maziem bērniem būt tik laba dziedātāja, un viņa nevar tik daudz laika veltīt bērniem kā vajadzētu.

Un … jau parādās doma vairs nedziedāt.

Tomēr kādu rītu viņa paskatās savam jaunākam bērniņam acīs – meitiņai – un saprot, ka ir svarīgi, lai meita ar mammu varētu lepoties.

Tik ļoti gribētos palikt un neko nedarīt… bet…

Ir vienkārši jāpieceļas no krēsla… un jāsāk Darīt un Radīt.

.

Un tad viņa atcerējās par savu ilgi lolotu sapni. Par koncertu kopā ar astoņiem čelliem.

Viņa sev teikusi – ja reiz celties un darīt, tad….piepildīt sapni.

.

Visiem, kam stāstījusi…neviens nav īsti ticējis, ka tas var izdoties. Ka cilvēki vispār gribēs nākt un klausīties.

Bet viņa….noklausījusies 80 !!! čellistus, no kuriem izvēlējusies astoņus un aicinājusi kopā radīt programmu.

.

Tad, kad viņi ieradušies uz pirmo mēģinājumu, viņa pateikusi, ka koncertā nav paredzēti čellistiem krēsli.

Visi bijuši šokā. 500gadus čellu spēlē, sēžot uz krēsla. Nav iespējams savādāk.

…un viņa saka IR.

IR VIENKĀRŠI JĀPIECEĻAS NO KRĒSLA.

Krēsls ir simbols mums katram.

Krēsls ir komforta zona, kurā ir labi, bet….nenotiek attīstība.

TIKAI TAD, KAD PIECELIES NO KRĒSLA, TU AUDZ.

Un nekas, ka 500gadus visi ir darījuši savādāk. Tu vari piecelties un iziet no komforta zonas, un darīt tā, kā jūti un gribi.

Paldies Imany.

Viņa to pateica daudz dziļāk un skaistāk, nekā es te aprakstu.

Bet ideja ir un paliek – attīstība sākas tad, kad piecelies un izkāp no komforta zonas.