Cieņa pret sevi un citiem

Jau bēdiņas poustiņā 100dienu grupā ierakstīju savu šodienas piedzīvojumu, ka cilvēks man sūta balss ziņas līdz nonāk līdz manis un mana darba nomelnošanai.

Es šobrīd par to domāju tikai tādēļ, ka ar mani tas notiek reti.

Ļoti reti.

Man parasti vispār neviens neraksta un nezvana, kaut visur mans numurs ir pieejams un mesindžerī jau vispār var jebkurš uzrakstīt.

Bet man kaut kā šai ziņā ir tik laba Debesu aizsardzība un cilvēki ir tik inteliģenti, ka no lieka neraksta.

Bet šodien šī sieviete bija atsūtījusi virkni balss ziņu, kuras es nez kādēļ kā pieklājīgs cilvēks noklausījos.

Nu… nevajadzēja.

.

Un tad es paskatījos par ko mēs šodien runāsim JAUNO LAIKU PAŠ-APZIŅAS kursā un izrādās tieši par Cieņu.

Kā cienīt sevi un citus.

Kā izdarīt savu izvēli un cienīt otra izvēli.

Kā nekomentēt, nekritizēt, nebāzties, kā iedvesmoties – ja ir skaisti un vērtīgi.

.

Atkal jau varētu jautāt – kas tad šajos laikos ir savādāk, nekā bija pirms 50 vai 100gadiem un kādēļ šos saucam par Jaunajiem laikiem.

Mīļie – cita frekvence, cita jūtība, cits ātrums un pavisam cita spēja iedragāt otru cilvēku nodarīt pāri.

Ir taču atšķirība vai braucam ar 10km stundā vai ar 200km stundā.

.

Mēs visi šobrīd dzīvojam ar ātrumu, it kā brauktu ar 200 un pat 300km/h.

Ja jums liekas, ka tā nav, tad padomājam par informācijas daudzumu, kas mums iet cauri katru dienu, par informācijas pieejamību, par vēstuļu un ziņu sūtīšanas ātrumu, par dokumentu vai darba saziņas ātrumu, par ikdienas darbiem, kuru varēja izdarīt pirms 100 gadiem ar lāpstu un tagad ar kombainiem, par veļas mazgāšanu vai jebkuru ikdienas darbu. Un šādi varam skatīt jebkuru jomu, bet kopumā ir ātrāks temps visai dzīvei, uztverei un ikdienai.

.

Šobrīd kā nekad jāprot sašķirot – kas der, kas ne.

Informācija.

Cilvēki – ar kuriem būt kopā, ar kuriem ne.

Bez apvainošanās, bez dusmām. Vienkārši būt ar tiem, ar kuriem ir ērti labi un harmoniski.

Jo braucot ar 300km/h nav ne laika, ne spēka paralēli tikt galā ar šķēršļiem uz ielas vai mašīnā.

.

Vai šī trase beigsies un sāksies lēnāki laiki?

Labs jautājums.

Man liekas, ka viss kļūs tikai vēl ātrāks, tikai mēs advancēsimies un pielāgosimies. Šobrīd mums ir grūti, jo ķermenis netiek līdzi garīgai izaugsmei un Zemes evolūcijai. Nu tiek jau – ja esam dzīvi un neslimojam, bet kopumā ir jārēķinās, ka tā kā bija, nebūs vairs nekad.

Toma Kanāls mums individuāli šo saka.

.

Šovakar tiekamies Pašapziņa kursā, lai runātu par CIEŅU PRET SEVI.

Lai iemācīties uzņemties atbildību par to, kā izturamies paši pret sevi.

Lai “neiztaisāmies” par labajām meitenēm – un tā apbižojam pašas sevi.

Lai neaizejam dāsnumā tik tālu, ka pašas paliekam bešā.

Lai uzzinām kaut ko par robežām un nejūtamies par to vainīgas.

Vai zināji, ka tikai tad, kad iemācāmies cienīt sevi, varam iemācīties cienīt citus.

Vai ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh