
Tuvāk Gaismai
Vakar izlasīju kādu ierakstu soc. tīklos, kur meitene uztraucās, ka viņas tekstus copy/paste liek citi. Bez atlaujas, bez atsauces. Tur laikam bija kāds konkrēti to sadarījis.
.
Šis man ļāva atcerēties, cik bieži agrāk kreņķējos, kad manus tekstus pārkopēja. Man ir bijis vēl trakāk, ka pārņem veselas grupas un programmas. Ka pārvilina cilvēkus, jo to, ko es par maksu, kāds sola bez maksas vai par “sviestmaizi”. Kā saka – nu taču izstrādā pati un izdāļā kam gribi. Bet nē – ir jāpārkopē.
Tagad to atceros ar smaidu, bet toreiz bija tā, ka “rokas nolaižas”.
.
Mums ar māsu ir teiciens “atdziedi Pavarotti”. Tas nozīmē, ka esam noklausījušās lekciju vai noskatījušās kādu filmu, un mēģinām atstāstīt, cik nu labi spējam.
Lūk, tāds copy/paste ir šāds “atdziedāt Pavarotti”.
.
Ja jūs kopē – neuztraucies. Pat priecājies, ka esi “Pavarotti”.
Savukārt, ja Tu esi tas kopētājs, tad arī nekas. Caur šo mēs augam. No sākuma mēģinām atdarināt, kā dara “lielie” un pēc tam nonākam līdz tam, lai radītu paši.
Un interesantākais, ka tiem atdziedātājiem arī ir sava auditorija, kuri neklausītos Pavarotti. Vai nu tādēļ, ka nevar atļauties, vai varbūt tādēļ, ka nenovērtē.
.
Nu tas ir tāpat kā Dior un Chanel somiņas no tirgus. Ir taču cilvēki, kas tieši pērk tur un jūtas labi ietaupījuši.
.
Stāsts vispār nav par augstāk, zemāk, var atļauties vai nevar.
Drīzāk par vērtības sistēmu vai ētiku (kuru tas kopētājs parasti pat neapzinās).
.
Man pašai ir vairākas robežas savā prātā un sirdī. Es nelasu latviešu autoru grāmatas, kuri raksta ko līdzīgu kā es. Tātad, ja tur būs pilnīgi vienāda doma, es nebūšu to neviļus pārkopējusi.
Parasti es neklausos latviešu autoru podkastus, lekcijas vai storijus. Tieši šī paša iemesla dēļ.
Nesekoju citu lapām.
Dēl autentiskuma. Dēļ sava kanāla. Dēļ tā, ka savādāk gribēšu pieslēgties viņu kanāliem.
Man ir tā bijis pirms padsmit gadiem ar Ragaciema Agnesi un ar Pēteri Kļavu. Ka viņus esmu “pārklausījusies” tik daudz, ka beigās savās nodarbībās saku “Agnese saka tā. Agnese minēja šitā…”. Cilvēki atnāk pie manis, bet es “atdziedu viņu”.
Un šis nav trakākais, jo atsaucos uz viņu. Popularizēju viņu. Iesaku viņu.
Bet nu man pašai vajadzēja ilgu laiku, lai tiktu atkal pie sevis.
.
Tikko Toma Kanālam jautājām par šo tēmu, un izrādījās, ka viss saistīts ne tik daudz ar zināšanām, bet ar frekvencēm. Ja cilvēkam ir 2,8 vai 3 frekvence, vinš tieksies pie lektora, kam būs 3,4.
Nu un attiecīgi pilnīgi neko nesapratīs, ko runā tas, kuram 5.
.
Tas nav ne labi, ne slikti. Līdzīgs pievelk līdzīgu.
.
Ko darīt tiem, ka 5 un vairāk?
Neko. Gaidīt, kad sekotāji un apkārtējie cilvēki arī uzaudzēs savu frekvenci.
.
Ko nozīmē tās frekvence cilvēku valodā?
Nu ieejiet krogā vai kādā naktsklubā un pēc tam bērnudārzā.
Tur, kur ir bērni – ir ļoti augsta enerģētika. (Ak, laimīgie bērnudārza audzinātāji. Viņi paši tā droši vien nedomā, bet īstenībā – tā ir bauda būt tik augstā enerģētikā.)
Arī dzemdību zālē. Arī tur, kur tikko dzimušie bērniņi.
Protams, arī ļoti daudz vietās, kur enerģija ir sakārtota un uzstrādāta. Kā piemēram, pie mums.
Ragaciems jau pats no sevis ir ar ļoti augstu enerģiju, un mūsu māja vienkārši ir ļoti attīrīta un sameditēta. Turpinām to darīt.
Turpini to darīt savās mājās.